61 Cleopatra: Horace, Odes 1.37

Nunc est bibendum, nunc pede līberō

pulsanda tellūs, nunc Saliāribus

     ōrnāre pulvīnar deōrum

     tempus erat dapibus, sodālēs.

Antehāc nefās dēprōmere Caecubum               5

cellīs avītīs, dum Capitōliō

     rēgīna dēmentīs ruīnās

     fūnus et imperiō parābat

contāminātō cum grege turpium

morbō virōrum, quidlibet impotēns               10

     spērāre fortūnāque dulcī

     ēbria. Sed minuit furōrem

vix ūna sospes nāvis ab ignibus,

mentemque lymphātam Mareōticō

     redēgit in vērōs timōrēs               15

     Caesar, ab Ītaliā volantem

rēmīs adurgēns, accipiter velut

mollīs columbās aut leporem citus

     vēnātor in campīs nivālis

     Haemoniae, daret ut catēnīs               20

fātāle mōnstrum. Quae generōsius

perīre quaerēns nec muliebriter

     expāvit ēnsem nec latentīs

     classe citā reparāvit ōrās,

ausa et iacentem vīsere rēgiam               25

vultū serēnō, fortis et asperās

     tractāre serpentēs, ut ātrum

     corpore conbiberet venēnum,

dēlīberātā morte ferōcior:

saevīs Liburnīs scīlicet invidēns               30

     prīvāta dēdūcī superbō,

     nōn humilis mulier, triumphō.